Piedzīvo 1993. gadu šorudentiņ

karstākais šorudentiņ (www.urbaniagroup.com)

Starptautiskās izklaides aģentūras “Urbania group” pasākumu kalendārs satur Eiropas ‘karstākos’ māksliniekus.  Pats saraksts – gluži kā pirms 15 gadiem (1993).

Atceraties Radio SWH dzimšanu? Ap to laiku šie mākslinieki bija arī Rīgā.

Pa kreisi: fragments no “Urbania group” kalendāra 2008. gadam.

Tas viss Somijā. Taču, kā ziņo tālākie pasākumi (tajā pašā) kalendārā, jau šī gada 21. novembrī, tepat Arēnā Rīga, varēs ķert vēl vienu 1993. gada elpu. Pie mums viesosies Culture Beat !!!

Jā, tieši pirms 15 gadiem deju hīts Mr. Vain satricināja visu pasauli (skat. video). Nevaru sagaidīt KĀ tiks pasniegts šis must-see pasākums.

Tikko no Vācijas

-Allo? Neo? Beidzot! Ir tačka. Jā.. Tikko no Vācijas.

nevajag Twitter, rakstam uzreiz logā

Tu biji nodomājis doties līdzi Ainai piknikā. Taču uzzinot par gaidāmajām lietusgāzēm nedēļas nogalē, tu visiem saprotamā veidā paziņo “PĀRDOMĀJU”. Tas nekas, ja kāds ar iztēli apveltīts indivīds nodomās, ka esi nolēmis pārdot māju, varbūt pat ienāks ciemos! Ļoti labi, varēsi uzcienāt ar zaptsmaizi un smaidīdams teikt,

- jā, bija tāda doma, bet es pārdomāju

Vajadzēja bildīti? Ielikām!

Pēdējā laikā aktualizējusies elektronisko norēķinu sistēmu drošība (pēc Hansapank paroļu zagšanas gadījumiem Igaunijā).

Tepat ir tāda Latvijas Krājbanka, kuras Onlinebanka ir izstrādāta pirms pieciem gadiem un izceļās ar diviem jaukiem drošības vājumiem:

1 ) parole nav case-sensitive (ja parolē ir lielie burti, tad tiksi iekšā rakstot arī mazos)

2) aizmirsi paroli? mini droši! var minēt cik spēka, sistēma nenobloķēsies. ļoti laba sistēma.
zemāk var redzēt arī parādes durvis minētajai sitēmai. kreisajā pusē ir bilde, kurā redzams kā sistēma tevi paņems.

Par elektro ģitārām

Ļoti labu laiku atpakaļ, kad pirku elektrisko ģitāru, neko īsti par ģitārām nezināju. Kāda nu (ļoti nabadzīga) izvēle Rīgā uz vietas bija, no tās izvēlējos. Kad nopirku, likās, ka mana ģitāra skan draņķīgi un nevaru dabūt tādu skaņu, kādu gribu. Biju ar to jau samierinājies.

Iepazīstot ģitāru būvēšanas vēsturi, uzzināju, ka ir divi klasiskie skaņu noņēmēju veidi:

• Single coil

• Humbucker

Single coil – standarta, klasiskais skaņas noņēmējs – skaņa ir tieša un konkrēta

Humbucker – “uzlabotais” single coil – divi pretējā fāzē blakus salikti single coil, ar mērķi samazināt trokšņu līmeni pie lielāka pastiprinājuma (drive n distortion). Tas, ka salikti pretējās fāzēs – viltīgi. Viss, kas kopīgs (piem. trokšņi) – dzēšās. Viss, kas atšķirīgs (kompleksas vibrācijas) – paliek. Bet kas paliek? Tā kā abas daļas ir nobīdītas par 15-20 mm, tad fāzes tieši nesakrīt un galā kaut kas skan. Bet brīžos, kad sakrīt, tad dzēšās. Rezultāts – skaņa kļūst nekonkrēta (daži saka biezāka).

Elektriskā ģitāra jau no sākuma ir piedzīvojusi defektus pārtopam par efektiem, arī humbucker ir sava veida efekts. Varbūt kādam šis efekts rada unikālu skaņu, es labāk to izvēlos tīru un daru ar to, ko gribu pats.

Runājot par trokšņiem.. Es nezinu, ko lielie ražotāji domā. Ar nelielu piepūli ražošanā, trokšņu problēmu varētu ievērojami samazināt. Es saprotu, ka tie piecdesmito gadu uzbūve un minimālisma shēmas ir svētas, bet man vairāk šķiet, ka tagad viņiem vienkārši ir kauns kaut ko mainīt. Tad, kad lika kopā pirmās elektriskās ģitāras, nez vai kāds zināja, ka signāls tiks 100x pastiprināts (pastiprinot arī trokšņus), lai iegūtu overdrive efektu. Kad roks aizgāja tautās, viņi neko neuzlaboja trokšņu jomā, bet sāka savās ģitārās bāzt iekšā humbucker kā roka/overdrive stiliem derīgus noņēmējus.

Kā samazināt trokšņus? Ekranēt visu, ko var ģitāras iekšpusē. Ārpusē izskatīsies tieši tāpat, bet bez trokšņiem. Ar ko sākt? Ar šo.

Kā es to zinu? Es to izdarīju. Ebay’ā nopirku lietotus Fender Telecaster single-coil noņēmējus. Savai Yamaha Pacifica ģitārai izoperēju iedzimto humbucker pāri, tā vietā ieliku Telecaster iekšas. Noekranēju visu, ko varēju.
Rezultāts – tieša un konkrēta skaņa, ar ievērojami samzinātiem trokšņiem.

Attēlā: pirms (pa kreisi) un pēc operācijas:

Neaizmirstiet par krekliem!!1

Pieredzes modelēšana

No svešvārdiem nav jābaidās. Vienkāršoti

modelēšana :

vienas parādības uzvedības (modeļa) piemērošana citai (līdzīgai) parādībai, ja starp tām (pavirši raugoties) ir vērojama līdzība.

Kāpēc modelēt? Modelēšana ir lēta, ātra uzvedības paredzēšana / lēmumu pieņemšana, lietām, par kurām nekas daudz nav zināms.

Piemēri ilustrācijai (no bērnības):

1) Tiešā modelēšana

Šūpoties lielās šūpolēs ir lieliska izklaide. Turklāt “augstu” šūpojoties, prieka tiek vairāk – vējš matos, spiedzieni, panorāma.. Un kamēr tu neesi nokritis, (piem. plīstot iekarei,) tu šūposies cik “augstu” vien spēsi. Nedomāsi par to, ka vari normāli noberzt rokas, apdauzīties (varbūt lauzt kaulus, vai dabūt pa galvu ar iekari, hahaha).

Morāle: ja ir gūta tikai laba pieredze, tad sliktā tevi neinteresē. Ja ir gūta tikai sliktā (katru reizi ar piekari pa galvu), tad labākājā gadījumā neredzēsi jēgu no šūpošanās; sliktākajā – baidīsies. Ja būsi pāris reizes veiksmīgi šūpojies, bet tikai kādu – nomaucies, tad uz šūpolēm skatīsies ar aizdomām, taču zināsi to prieku, ko tās var sniegt. Šo mēs saucam par “tiešo”, jo iesaistītie, šūpoles un tu, paliek nemainīgi visās pieredzes gūšanas reizēs. Par modelēšanu to tomēr sauc, jo šūpoles var mainīties (var aiziet ciemos uz kaimiņu pagalma šūpolēm).

2) Daļēji tiešā modelēšana

Neatņemama manas bērnības sastāvdaļa bija velosipēds. Pat tik neatņemama, ka ar velo braucu arī ziemā. Liels bija prieks bremzēt pa ledainiem ceļiem. Turpinot eksperimentēt kopā ar biedriem, izmēģinājām braukšanu pa pliku ledu – milzīgu aizsalušu dīķi. Ļoti vērtīga pieredze par slīdēšanu. Īsi sakot – var braukt arī pa pliku ledu, lielā ātrumā, ja netaisa straujas kustības (uzņemot ātrumu, bremzējot, pagriežot stūri).
Nesen, braucot ar auto pa apledojušu ceļu, atkal sajutu šīs pieredzes vērtību. Liela daļa no tās der arī autobraukšanai. Ir protams dažādi smalkumi, jo izmēri, riteņu skaits, dzelžu masa – atšķirās.

Morāle: izbaudot ekstrēmu pieredzi un salīdzinot to ar daļēji līdzīgu (taču ikdienišķu) gadījumu, var ātri sajust ekstrēmā klātbūtni ikdienišķajā.
Šo saucam par daļēji tiešo modelēšanu, jo: es pats, ziema, ledus un ātrums paliek nemainīgs, taču ievērojami mainīti ir fiziskie apstākļi.

3) Netiešā / imaginārā modelēšana

Tu sapņo. Par šo un to, tu pārdomā kas ir bijis un kas būs. Miegā tavs prāts darbojās un kārto tavu smadzeņu podu. Pārdomā problēmas (murgo), izspēlē dažādas iespējamās situācijas / atrisinājumus (“man bija sapnis..”), varbūt izklaidējās (“man bija tāds sapnis!”). Ir cilvēki, kuriem jūk tas, kas ir nosapņots ar to, kas ir noticis fiziski (šīzo). Reizēm, arī normāliem cilvēkiem ir grūti atcerēties, kur gan šitais ir redzēts (déjà vu).

Morāle: (kā reiz teica Pēteris Helms,) tavs prāts ir aparāts. Tu gūsti pieredzi arī miegā. Tu murgo un pakļauj sevi galējām situācijām. Gūsti baiļu, šausmu, izmisuma, bezspēcības pieredzi un jūties atvieglots atmostoties – “tas bija tikai sapnis”. Ikdienā šo pieredzi mēs nereti lietojam, nemaz neapzinoties.
Šī ir izdomāta pieredze. Tai ne vienmēr var ticēt. Šī pieredze balstās uz iepriekš jau iegūtu pieredzi un šajā gadījumā tu neko unikāli jaunu negūsti. Taču miegā ir laiks izdomāt un pārdomāt vairākas versijas kā varētu rīkoties. Kad reālajā dzīvē pienāks laiks rīkoties, iespējams, ka tava intuīcija tev pēkšņi pačukstēs, kā rīkoties.

Pilns mēness (es uzdāvināšu tev mēnesi)

pirms divām dienām
starp mani
un gandrīz pilnu mēnesi
slīdēja mākoņi

Taču šonakt bija pa īstam pilns mēness. Tupinājumā – divi jautājumi un divas atbildes (atbildes – uz citiem jautājumiem).
Vai jūs zināt ko par to domā “Mēness vēstniecība Baltijā”?

Vai jūs zināt vēl kādu “vēstniecību”, kuras galvenais mērķis ir pārdot savas “valsts” zemi? Šķiet, nekas cits šiem nav padomā. Nemaz nerunājot par veidu, kādā piedāvājums kaut ko iegādāties pasniegts. Atgādina pasaku. Citējot pirmos divus “vēstniecības” iemeslus, kāpēc zemes gabals uz mēness ir lieliska dāvana:

Pirmkārt, tā ir neparasta.
Otrkārt, to spēsiet novērtēt ne tikai Jūs – naktī to redz visi Zemes iedzīvotāji.

Šaubu nav!

Kāpēc latvietim ir jāraksta

Šis ir smags jautājums. Nevis tādēļ, ka uz to nav atbildes, bet tādēļ, ka atbildes ir vairākas. Turpinājumā – vismaz viena. Lai saprastu kāpēc tāds jautājums – uzreiz pie lietas.

Divi skati no dzīves:

1) Vidējais latvietis (turpmāk VL), kontaktējoties ar kādu svešvalodā runājošu, nekavējoties pāries uz otrajam ērtāku valodu (kādu? – pēc katra konkrētā VL±Δ spējām).

2) VL vispirms noklausās ko saka “kāds gudrāks” un tad mēģina pieskaņoties pirmā viedoklim. Ja arī VL ko teiks, tad tā, lai neizklausītos “citādi domājošs” pirmā acīs.

Nosacījums “Kāds gudrāks” var būt arī izkropļots, piem., “kāds skaļāks”, “kāds pārliecinātāks (par ko?)” utt.

Kur ir problēma?

Problēma man personiski – no VL es tā arī nekad neuzzinu viņa paša domas. Iespējams, tas viss tāpēc, ka VL jau gadsimtiem ilgi ir sajuties mazs citu, lielāku varu priekšā. VL vienmēr ir piekāpies un beigās pat atteicies no sava viedokļa. Šķiet, tā vienkārši ir tāda tautas tradīcija! Tradīcijas neapspriež (Priecīgu sv.Valentīna dienu!). Tās ieaudzina un lieto, ar cieņu. Tāpat arī lielie un gudrie zina, ka viņi tādi ir un tā arī jūtās. Viss savās vietās.

Risinājums?

(No malas raugoties) aicināt VL rakstīt un ļaut tam sajusties par “kādu gudrāku”. Patiesībā – ļauties sakārtot domas un (ja paveicās) apzināties, ka nabaga VL (tomēr) ir spējīgs ko teikt.

P.S. arī žurnāls Zilupes Pavasaris tieši šodien ir aizskāris saistītu tēmu: 17.01.2008.

Sveika, Gauja.

Labu dienu!

Tāpat kā tālajā 2006. gadā, arī šodien viss ir tāpat – ir saule un ir migla (līdzības skatīt attēlā).

Ir jauns gads un pilnīgi jauns žurnāls. MK express. Piedzīvosim rītdienu šodien.